Search results for "krūts vēzis"
showing 10 items of 39 documents
Impact of the Covid-19 pandemic on diagnosis of breast cancer at the Oncology Center of Latvia 2020
2022
Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Latvijā ir valsts organizēta krūts vēža skrīninga programma sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, tomēr krūts vēža skrīninga programmas atsaucība ir zema, kas varētu būt iemesls augstajam mirstības rādītājam. Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā Latvijā onkoloģisko pacientu diagnostika un ārstēšana netika pārtraukta, taču periodā no 13. marta līdz 10. jūnijam tika īslaicīgi pārtraukta skrīninga uzaicinājuma vēstuļu izsūtīšana. Kā arī nereti pacienti ar krūts vēža simptomiem un sūdzībām nevērsās pie ārsta, jo pandēmijas laikā atturētājs apmeklēt ārstniecības iestādi. Minētie faktori varētu rezultēties ar vēl novēlotā…
Krūts vēža saistība ar cukura diabētu
2016
Problēmas būtība: Saslimstība ar cukura diabētu, kā arī ar krūts vēzi ik gadu pieaug visā pasaulē. Pēdējo 150 gadu laikā veikti daudzi pētījumi, kas atklāj izteiktu saistību starp šīm slimībām. Ir nepieciešama detalizētāka izpēte analizējot kopējos slimību attīstības mehānismus, kā arī retrospektīvi izvērtējot krūts vēža gaitu un iznākumu pacientēm ar cukura diabētu, salīdzinājumā ar pacientēm bez cukura diabēta. Darba mērķis: noskaidrot, vai saslimstība ar cukura diabētu ietekmē krūts vēža gaitu un iznākumu, kā arī salīdzināt pētījuma rezultātus ar literatūrā pieejamajiem datiem. Darba metode: Pētījums veikts retrospektīvi analizējot medicīniskās kartes no Latvijas Onkoloģijas Centra un Pa…
Krūts vēža ārstēšana gados vecām pacientēm Latvijā
2016
Diplomdarba tēma. Krūts vēža ārstēšana gados vecām pacientēm Latvijā. Ievads. Krūts vēzis ir otrā biežākā onkoloģisko slimību lokalizācijas vieta sieviešu populācijā. Ik gadu saslimšana ar krūts vēzi palielinās par aptuveni 1100 jauniem gadījumiem, mirstības līmenis nemazinās, gada laikā mirst aptuveni 430 saslimušās sievietes. Darba mērķis. Izpētīt un apkopot faktus par pacientu saslimstību ar krūts vēzi Latvijā, tā izplatītākos veidus, kā arī saņemto ķirurģisko un vispārējo ārstēšanas taktiku gados vecām pacientēm. Materiāli un metodes. Pētījumā iekļautas 307 krūts vēža pacientes (diagnozes kods - C50, pēc SSK-10), kuras bija stacionētas un ārstētas Latvijas Onkoloģijas centrā no 2010. ga…
Alfavīrusu vadīta SI-CLP gēna piegāde peļu krūts vēža modelī
2015
Pēdējā laikā parādīta augsta alfavīrusu vektoru aktivitāte divos pretvēžu terapijas pamatvirzienos: audzēju šūnu apoptozes indukcijā un pretvēža imūnmodulācijā, kur makrofāgiem ir neaizvietojama loma pretvēža imūnatbildes veidošanā. Šī darba ietvaros izveidots jauns onkolītisks SFV vektors ar saturošo hitināzei-līdzīgo peles SI-CLP gēnu, kura funkcijas organismā līdz šim nav zināmas. Izveidotā rekSFV1/Enh.mSI-CLP vektora raksturošanai tika analizēta tā infekcijas spēja BHK-21 un peļu krūts vēža TS/A šūnu līnijās in vitro un SI-CLP proteīna produkcijas un sekrēcijas pārbaude ar Western blot metodi. Lai izpētītu vektora terapeitiskas īpašības, tika veikts in vivo eksperiments krūts audzēja TS…
Ultrasonogrāfijas pozitīvais pienesums mammogrāfijai pacientēm ar pirmreizēji histoloģiski pierādītu krūts vēzi
2016
Pasaulē krūts vēzis ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Krūšu patoloģiju izmeklēšanā pirmās izvēles diagnostistiskā metode ir mammogrāfija, bet tās sensivitāte ir atkarīga un pacientu krūšu blīvuma, tādēļ nereti nākas pielietot ultrasonogrāfiju. Darba mērķis ir noskaidrot, vai ultrasonogrāfija sniedz pozitīvu pienesumu mammogrāfijai visu pētāmo vecumu grupu pacientēm krūts vēža diagnostikā. Darbā izvirzīti arī vairāki uzdevumi – noskaidrot vai pastāv korelācija starp pacientes vecumu un BI – RADS stadiju nosakot ar MG; noskaidrot vai pastāv korelācija starp pacientes vecumu un BI – RADS stadiju nosakot ar USG; noskaidrot vai pastāv korelācija starp pacientes vecumu un USG pi…
Magnētiskās rezonanses un patohistoloģiskās izvērtēšanas salīdzinošs pētījums krūts dziedzera audzēja pacientēm
2021
Ievads. Ar katru gadu krūts vēža incidence pieaug arī gados jaunām sievietēm. Lai diagnosticētu krūts vēzi, ir jāveic gan radioloģiskā, gan patohistoloģiskā izmeklēšana. Magnētskas rezonanses (MR) rezultāts ir atkarīgs no precīzas iegūto datu interpretācijas. Bieži vien diagnozes precizēšanai ir nepieciešama arī ārsta patologa slēdziens. Pētījuma mērķis. Noskaidrot, vai, izmantojot tikai MR krūts izmeklēšanā, ir iespējams precīzi diagnosticēt labdabīgu vai ļaundabīgu krūts veidojumu, nepielietojot biopsiju. Materiāli un metodes. Retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums tika veikts Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā. Pētījumā tika iekļautas 100 pacientes ar krūts vēzi. No Latvijas O…
Krūts vēža pacientu preoperatīva limfātisko mezglu izvērtēšana ar radioloģiskajām izmeklēšanas metodēm
2022
Problēmas būtība: Krūts audzējs ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm, incidence pēdējo gadu laikā pieaugusi par 0,5 % (pēc PVO statistikas datiem). Preoperatīva paduses limfmezglu statusa noteikšana ir svarīgs faktors audzēja prognozē un labākās iespējamās terapijas izvēlē. Visprecīzākā invazīvā metode paduses limfmezglu stāvokļa noteikšanai ir sargmezgla biopsija, savukārt neinvazīvās metodes ietver ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju, pozitronu emisijas tomogrāfiju, mamogrāfiju, magnētisko rezonansi u.c. Primārā izmeklēšanas metode ir ultrasonogrāfija, bet vēl nav neviena pilnīgi precīza metode, kas ļautu identificēt vai izslēgt limfmezglu metastāzes. Pētījuma mērķis:…
Krūts dziedzeru rekonstrukciju rezultātu novērtējums pēc mastektomijas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā no 2011. – 2020. gadam
2021
Problēmas būtība: Krūts vēzis ieņem pirmo vietu starp visām onkoloģiskam saslimšanām un saslimstība ar krūts vēzi pieaug visā pasaulē. Kaut arī Latvijā ir pieejamā valsts apmaksāta skrīninga programma krūts vēža agrīnai diagnostikai, vēlīni diagnosticētu krūts vēžu skaits ir ievērojami lielāks, nekā citās attīstītas valstīs. Viens no iemesliem, kāpēc skrīningizmeklējums netiek pietiekoši aktīvi apmeklēts un, secīgi, krūts vēzis netiek laicīgi diagnosticēts ir sieviešu bailēs, ka pozitīvas atradnes gadījumā būs jāveic mastektomija. Tāpēc ir svarīgi aktualizēt krūts rekonstruktīvu operāciju pieejamību Latvijā un to pienesumu dzīves kvalitātē, lai sievietēm nebūtu bail apmeklēt skrīningu un tā…
Multifaktoriāla krūts vēža ģenētisko riska faktoru izvērtējums
2016
Krūts vēzis ir kompleksa, multifaktoriāla slimība, kurai raksturīga ārējās vides un ģenētisko riska faktoru mijiedarbība. Zemas penetrances alēliskie varianti ir aktuāls pētījumu objekts krūts vēža patoģenēzē. Ar krūts vēža attīstību saistītiem zemas penetrances variantiem ir novērots variabls sastopamības biežums un predispozīcijas efekta spēks starp dažādām populācijām. Šī pētījuma mērķis bija noteikt 11 zemas penetrances alēlisko variantu saistību ar krūts vēža attīstību Latvijas populācijā. Pētījumā analizēja 2609 krūts vēža pacienšu un 694 brīvprātīgo asins donoru genomisko DNS. Vienpadsmit alēlisko variantu genotipēšanu veica ar RFLP un TaqMan zondēm. Genotipēšanas rezultātus un pieej…
Vaccinum ģints ogu ekstraktu pretvēža aktivitātes pētīšana krūts vēža šūnu līnijās
2018
Mūsdienās ar vien vairāk tiek meklēti jauni pretvēža līdzekļi, izmantojot augu valsts produktus. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai Vaccinium ģints ogu ekstrakti dažādās koncentrācijās ietekmē primārā krūts vēža MCF-7, metastātiskā krūts vēža MDA-MB-231 šūnas un ādas mezenhimālo cilmes šūnu D6 dzīvotspēju. Pētījumā tika izmantoti pieci ogu ekstrakti – mellene, krūmmellene, lielogu dzērvene, purva dzērvene un brūklene. Šūnām pievienoja ekstraktus koncentrācijās no 0,0016 mg/ml līdz 1 mg/ml un ar kolorimetrisku metodi (CCK-8) un mikroskopiju noteica šūnu dzīvotspēju un IC50. Visvairāk tiek samazināta MDA-MB-231 šūnu dzīvotspēja, salīdzinot ar MCF-7 un D6 šūnām. Visvairāk krūts audzēja…